No 2022. gada 15. maija līdz 2022. gada 12. jūnijam Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnozares pasniedzēju, studentu un absolventu darbu izstāde “SLĪPĒJOT STEREOTIPUS. Kas ir metāla dizains?”. Izstādes atklāšana 2022. gada 14. maijā plkst. 14.00.
Latvijas Mākslas akadēmijas (turpmāk LMA) Metāla dizaina apakšnozare sagatavo dizainerus un radošas personas, kas strādā rotu mākslas jomā; produktu dizainā; arī vides mākslā u.c. Apakšnozare veidojusies dažādos vēstures kontekstos un kopš pastāvēšanas sākuma stipri mainījusies. Vienlaikus ar LMA Dizaina nodaļu tikko kā apritējuši 60 pastāvēšanas gadi. Daudz kas kļuvis citāds, tomēr pamatprincips saglabājies nemainīgs – studenti apgūst gan amatniecības prasmes, kas nepieciešamas darbā ar metālu, gan veido un izkopj izpratni par dizainu un mākslu.
Anna Monika Zaharenko, “Re – Trash”, 2020, materiāls – anotēts alumīnijs, plastmasa, foto: Karīna Kustova
Izstādes galvenais mērķis ir izgaismot tehniskās prakses daudzveidību un iespējas radošajā darbā strādājot ar metālu.
Izstādi veido gan pavisam jauni, gan arī senāk radīti autordarbi, ko radījuši studenti, viņu pasniedzēji un studiju programmas absolventi. Metāla dizaina apakšnozare vēlas iesākt septīto gadu desmitu ar izstādi, kuras centrā liekama materiāla un tehnikas daudzveidība, bet perifērijā skaidrota termina “metāla dizains” problemātika.
Izstādes nosaukumā iekļauts jautājums – “Kas ir metāla dizains?” Uz to atbildes varēs meklēt izstādes ekspozīcijā. Iespējams, ka vārdu savienojumam “metāla dizains” nav atbilstoša seguma, jo dizaina disciplīnas nav piesaistītas noteiktam materiālam, atšķirībā no amatniecības. Dizains ir process, domāšanas veids, kas palīdz radīt jaunus, jēgpilnus objektus vai uzlabot jau esošos. “Metāla dizains” ir šķietami mākslīgs termins, kas radies 1992. gadā, kad no LMA toreizējās Rūpnieciskās mākslas nodaļas atdalījās un nodibinājās atsevišķa katedras – Metāla dizains. Iepriekš to sauca par Metāla mākslinieciskās apdares nodaļu.
Piesaiste noteiktam materiālam dizainera darbā ir vērtība. Tā dod iespēju izprast materiāla plašās iespējas un jo labi apgūtu dažādas tehnikas. Tikai ilgstoši slīpējot prasmes un krājot pieredzi, iespējams radīt darbus, kam raksturīgi loģiski un pārdomāti risinājumi; komplicēta konstrukcija; secīgi sarindoti vairāki izstrādes posmi un atbilstoši izvēlēts materiāls un apstrādes tehnika. Dizainerim ir būtiski pārzināt dažādas tehniskās iespējas un procesus, tāpēc atdalot darbu materiālā no dizainera ikdienas tiek pazaudēta labvēlīga vide tehniski zinoša cilvēka sagatavošanai. Savdabīgais vārdu salikums “metāla dizains” ir vienlīdz pretrunīgs un likumsakarīgs. Tieši vārdu salikuma “metāla dizains” pamatota asociēšana ar amatniecību rosina nepareizu stereotipu veidošanos par to, ar ko nodarbojas LMA Metāla dizaina apakšnozarē studējošie.
Stereotipu slīpēšana izstādes nosaukumā skaidrojama gan tiešā gan pārnestā nozīmē. Vārdam slīpēt latviešu valodā ir vairākas nozīmes. Pirmā nozīme ir: “Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt virsmu, lai veidotu precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml.” Savukārt cita nozīme ir: “Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).”
Izstādes radošā komanda veica aptauju ar mērķi fiksēt sociālo tīklu lietotāju vispārpieņemtos uzskatus par to, kādus darbus rada LMA Metāla dizaina apakšnozarē un ar ko cilvēkiem saistās vārdu kombinācija “metāla dizains”? Uz jautājumu par galveno prasmi, kas nepieciešama, lai iestātos Metāla dizaina apakšnozarē vislielākā daļa atbildēja uzskaitot tehniskas vai akadēmiskas prasmes (metināšana, lodēšana, jāizprot metāla īpatnības, formas izjūta utt.) Interesanti, ka tā, jo iestājpārbaudījumos nav jādemonstrē metālapstrādes prasmes. Otras divas populārākās atbildes bija saistītas ar domāšanu (tehniskā domāšana, dizaina domāšana, 3D domāšana, konceptuāla domāšana, mākslinieciskā domāšana un pat loģiskā domāšana), kas jau tuvāk atbilst patiesībai un personīgajām īpašībām (uzmanīgs, stiprs, rūpīgs utt.). Vismazāk atbilžu bija saistītas ar radošumu (kreativitāte, jaunas idejas, iztēle). Uz jautājumu par to, kādus darbus rada studenti minētajā apakšnozarē, gandrīz puse uzskaitīja rotas un aksesuārus. Šobrīd apakšnozares studējošo vidū krietni vairāk par pusi izvēlējušies tieši rotu novirzienu. Vēl izskanēja tādas atbildes kā “funkcionāli priekšmeti” un “dizaina objekti”, kas ir gana vispārīgi lai neaizšautu garām. Tomēr bija arī atbildes, kas vairāk atbilst kādreizējam apakšnozares profilam (žogi, vārti, mašīnas utt.), bet šobrīd šādi projekti netiek radīti.
Aptaujas veidošana daļēji aizsākās kā izklaide, bet rezultāti rādīja, ka ir jāslīpē apkārtējo stereotipi par LMA Metāla dizaina apakšnozari. Tam ir vairāki iemesli: lai jaunieši, kas vēlas uzsākt dizaina izglītību LMA zinātu, vai šī ir īstā apakšnozare, kurā viņi vēlas studēt; lai studējošie redz, kā iespējams turpināt savu karjeru izvēlētajā virzienā; lai izstādes apmeklētāji iepazīst autorus un metālapstrādes dažādību; lai tiktu uzturēta diskusija par terminoloģiju un varbūt nākotnē tiktu rasts atbilstošs aizstājējs vārdu savienojumam “metāla dizains”.
Izstādes dalībnieki: Armands Vecvanags, Aleksandra Federika Krastiņa, Anastasija Bikova, Andris Silapēters, Anna Monika Zaharenko, Arvīds Endziņš, Brūss Kalniņš, Didzis Jurkovskis, Elia Lasmane, Elīna Pērkone, Elizabete Cukura, Ginta Grūbe, Grieta Siliņa, Ieva Korne, Ilze Egle, Jelizaveta Suska, Jogita Lazdiņa, Katrīna Vītola, Kristiāns Zvonkovs, Maija Vītola Zitmane, Māris Šustiņš, Mārīte Rudzāte, Mārtiņš Pundurs, Mārtiņš Skuja, Matīss Daudziņš, Modris Svilāns, Nils Jumītis, Pēteris Ločmelis, Rasma Pušpure, Rūdolfs Kesenfelds, Santa Cirvele, Toms Vītols, Una Mikuda, Valters Kiršteins.
Teksts: Ginta Grūbe
