Ginta Grūbe

No 2019. gada 12. decembra līdz 2020. gada 28. janvārim Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā, Vecgulbenes muižas Sarkanās pils mansardā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnozares pasniedzēju, studentu un absolventu darbu izstāde “Paaugstināta Temperatūra”.

Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla izstrādājumu dizaina apakšnozares priekštecis bija 1959. gadā dibinātā Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļa, kura šogad svin 60 gadu jubileju. Dizaina nodaļa tika dibināta divus gadus vēlāk, 1961. gadā, un Metāla dizaina apakšnozare kļuva par tās sastāvdaļu. Šobrīd Metāla dizaina apakšnozare studentiem piedāvā specializāciju divās kategorijās – rotu dizainā un izmērā lielāku dizaina objektu radīšanā.

Svinot Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļas jubileju tiek organizēta izstāde ”Paaugstināta Temperatūra”, kas demonstrē ne tikai metālmākslas dažādās iespējas, bet arī citu materiālu (koka, plastikāta, pusdārgakmeņu, betona utt.) savstarpējo saderību vienam ar otru. Klātienē būs apskatāmi gan profesionālu metālmākslinieku darbi, gan jauno un topošo mākslinieku individuālie vai kopdarbi. Paaugstinātā temperatūrā notiek nozīmīgākie metālapstrādes procesi – metāla pārkausēšana, leģēšana (elementu pievienošana kausējot metālu, tā īpašību uzlabošanai), lodēšana, materiāla atlaidināšana, māksliniecisko emalju klāšana un tā uzskaitījumu varētu turpināt. Izstādes nosaukums gan burtiski norāda uz to, kas nepieciešams dažādu mākslinieciskās jaunrades procesu veikšanā, gan ļauj skatītājam nodoties pārdomām par filozofiskiem jautājumiem, kas saistīti ar cilvēka veselību un globālām vides problēmām.

Metāla izstrādājumu dizaina apakšnozare laika gaitā mainās un attīstās. Pērnā gada vasarā   tika atklātas tēlnieka Konstantina Rončevska vārdā nosauktās darbnīcu telpas Avotu ielā, kur tagad mājo arī LMA Metāla dizaina katedra. Katedras vadītājs, asoc. prof. Arvīds Endziņš salīdzina izstādes māksliniekiem ar sacensībām sportistiem, tās vajadzīgas, lai aplipinātu studentus ar nepieciešamību izrādīties un izstādīties, viņš skaidro.

Izstādes dalībnieki: Arvīds Endziņš, Andris Silapēters, Rasma Pušpure, Ginta Grūbe, Mārtiņš Skuja, Lāsma Ansone, Una Mikuda, Ilze Egle, “O.”, Santa Cirvele, Matīss Daudziņš, Raimonds Enģelis, Brūss Kalniņš, Valts Upenieks, Līga Vaivare, Anastasija Bikova, Elizabete Cukura, Rūdolfs Kesenfelds, Mariya Tomchuk, Anna Monika Zaharenko, Aleksandra Federika Krastiņa, Joel Smyth, Jūlija Frolova, Toms Katkevičs, Krišjānis Krūkliņš, Nils Jumītis, Mārīte Rudzāte, Voldemārs Dzirkalis, Toms Vītols.

Teksts: Ginta Grūbe

Izstādes ekspozīciju papildināja apraksts par studijām Metāla izstrādājumu dizaina apakšnozarē, ko iespējams izlasīt teksta turpinājumā. Tekstu sagatavoja Ginta Grūbe, saskaņojot saturu ar citiem apakšnozares mācībspēkiem. Tekstā aprakstīta aktuālā situācija 2019. gadā.

BAKALAURA PROGRAMMA

Metāla izstrādājumu dizains kā viena no Dizaina nodaļas apakšnozarēm, piedāvā specializāciju rotu un lielāku formu (gaismas objektu, instalāciju u.c.) radīšanā. Nereti studiju laikā izstrādātie darbi balansē starp dizainu un vizuāli plastisko mākslu. Arī absolventi turpmākajā karjerā darbojas kā rotu, tā interjera un vides dizaina jomās. Bakalaura programmu absolvējuši tādi rotu mākslinieki, kā Māris Šustiņš, Zane Vilka, Vladislavs Čistjakovs, Jelizaveta Suska, Maija Vītola – Zitmane u.c. Savukārt gan dizaina, gan vizuāli plastiskās mākslas jomās darbojas Armands Vecvanags (studiju laikā vairāk pievērsies rotām), Didzis Jurkovskis, Māris Skanis, Jēkabs Voļatovskis u.c.

Bakalaura studiju programmas priekšmeti tiek iedalīti obligātajos, obligātās izvēles un brīvās izvēles studiju priekšmetu blokos. Aprakstot programmas kursus, varētu izdalīt:

• Humanitāros priekšmetus (vēsture, psiholoģija, svešvaloda);
• Vispārējos mākslas priekšmetus (zīmēšana, gleznošana, veidošana);
• Apakšnozares speciālos kursus (kompozīcija, darbs materiālā, dārgakmeņu mācība, rotu vēsture, tektonika, lietišķā grafika, u.c.);
• Vasaras studijas (mākslas studijas plenērā, jaunrade un materiālu studijas);
• Bakalaura darba izstrādi un aizstāvēšanu (4.kursā)
• Brīvās izvēles kursus (personības, notikumi un konteksts laikmetīgajā mākslā, ilustrācija un pašizdošana, ievads pasaules laikmetīgās mākslas vēsturē u.c.)

Izstādē ”Paaugstināta Temperatūra” redzamie studentu darbi radīti apakšnozares speciālo kursu ietvaros. Kompozīcija un darbs materiālā ir teju vai nedalāmas disciplīnas, jo pirmajā tiek izstrādātas rotu vai objektu projekts – idejas, skiču materiāls, rasējumi, bet otrajā projekti tiek materializēti.

UZDEVUMI

Bakalaura programmas garums ir 4 gadu pilna laika studijas.

Pirmajā kursā studenti pakāpeniski apgūst metālapstrādes tehnikas un iepazīstas ar materiāliem un to īpašībām. Pirmais kurss ir īpaši nozīmīgs studentiem bez priekšzināšanām darbā ar metālu. Tomēr, kā pierāda prakse, arī studenti, kas iepriekš apguvuši metālapstrādi profesionālās vidējās izglītības līmenī vai speciālos kursos, pirmā kursa vielu apgūst kā pilnīgi jaunu. Tradicionāli pirmā kursa pirmajā semestrī studentiem jāizstrādā četras piespraudes. Šajā posmā arī notiek izvēle starp rotām vai lielākām formām, tomēr atsevišķos gadījumos studenti var turpināt realizēt darbus abās disciplīnās.

Šī semestra kompozīcijas uzdevumā pirmā kursa studenti risināja tēmu – fobijas. Izlozes kārtā katrs saņēma četru fobiju nosaukumus, kas kalpoja par interpretācijas avotu visa semestra laikā. Uzmācīga baiļu sajūta no ikdienišķām lietām vai sociālām situācijām, kā akluofobija — bailes no tumsas, ir visai pazīstama daudziem. Bet vai kāds ir dzirdējis par anuptafobiju — bailēm neapprecēties? Prezentējot gatavos darbus, students, kas pētīja šo fobiju, pats vairs īsti neatcerējās, vai tās bija bailes apprecēties vai neapprecēties. Kompozīcijas pasniedzēja Rasma Pušpure nākusi no Gulbenes un ir autore tādiem darbiem kā Gulbenes novada gada balvas kultūrā apbalvojumam un Gulbenes novada pašvaldības Goda diplomam un balvai.

Realizējot savus pirmos projektus materiālā tiek apgūtas iemaņas darbā ar instrumentiem sākot no juveliera zāģa, līdz mehāniskajiem darba galdiem – virpai, statīva urbjmašīnai u.c. Pirmajā kursā ne tikai apgūst darbu ar instrumentiem, bet reizēm arī rada pašus instrumentus. Darba materiālā pasniedzējs Andris Silapēters ir darbnīcas sirds un dvēsele. Ar ironiju un humoru viņš spēj izteikt komplimentu un stingru aizrādījumu vienlaicīgi.

Otrajā kursā studenti turpina iepazīt arvien jaunas tehnikas, kā zaudēta vaska liešanu, alumīnija anodēšanu u.c. Par ideju katalizatoru kalpo kāds floras motīvs. Šajā semestrī studenti strādāja interpretējot cukurniedri, kukurūzu, cidoniju un bambusu. Rezultātā jāizgatavo dažādas aproces; kādai jābūt no atsevišķiem moduļiem; citā jāizmēģina jauns aizdares mehānisms; citas paliek realizētas tikai maketos. Otrajā kursā, vēl vairāk kā pirmajā, uzmanība tik vērsta individuālā rokraksta meklējumiem.

Kā apakšnozares speciālais kurss otrajā gadā tiek apgūts priekšmets ar nosaukumu – tektonika. Tas nav saistīts ar plātņu tektonikas teoriju, drīzāk ar materiāliem raksturīgo īpašību vizuālu demonstrēšanu. Tektonikas terminu uz mākslas pasauli attiecināja konstruktīvisma teorijas definīcijas meklētāji 20 gs. 20. gados. Tektonikā studentu uzdevumi ir izstrādāt kinētisku (kustīgu) objektu un atrast moduļu stiprināšanas principu no esošiem vai no jauna izveidotiem moduļiem. Kinētiskus objektus var iedalīt divās kategorijās – mehāniskas kustības rosināti (ar motoru) un tādi, kuru darbību nodrošina dabas elementi (vējš, ūdens, smiltis utt.)

Trešajā kursā studenta radītajā rotu kolekcijā par pamatu jāmeklē nevis materiāls vai kāda noteikta tehnika, bet asprātīga ideja vai abstrakti koncepti, kas veido autora radošo pasauli. Jau trešajā kursā nereti sāk veidoties pirmās iestrādes diplomdarbam. Kompozīciju trešajam kursam vada apakšnozares vadītājs asoc. prof. Arvīds Endziņš. Studentu vidū viņš ieguvis alumīnija aizbildņa titulu, jo perfekti savalda šo materiālu un organizē alumīnija liešanas darbnīcas.

Ceturtajā kursā  strādājot pie diplomdarba, studenti meklē savu autora tehniku un attīsta individuālo stilu. Diplomdarba izstrādes procesu organizē darba vadītājs, kas var būt gan Metāla dizaina apakšnozares, gan arī kādas citas nozares pasniedzējs, pēc studenta izvēles.

MAĢISTRA PROGRAMMA

Maģistra programmas ietvaros studenti gan padziļināti sistematizē un pēta Latvijas mākslas un kultūras vēstures jautājumus, gan notiek darbs meistardarbnīcās. Maģistra studijas ir pētnieciska rakstura un izveidotas ar mērķi radīt priekšnoteikumus un organizēt apstākļus individuālas ievirzes mākslinieciskajai jaunradei dizainā un mākslā. Maģistra studijas balstās uz bakalaura augstākās izglītības vai augstākā līmeņa profesionālās kvalifikācijas studiju programmu pamata un ir Akadēmijas pamatstudiju (bakalaura) pētnieciska rakstura turpinājums.

Maģistra programmu absolvējuši tādi mākslinieki, kā Guntis Lauders, Jānis Brants, Māris Šustiņš, Anita Savicka (zīmols Anita Sondore), Modris Svilāns u.c. (vairāk informācijas pielikumā par absolventiem).

Maģistra studiju programmā, tāpat kā bakalaura, priekšmeti tiek iedalīti obligātajos, obligātās izvēles un brīvās izvēles studiju priekšmetu blokos. Aprakstot programmas kursus, varētu izdalīt:

• Humanitāros priekšmetus (Rietumeiropas estētikas vēsture, 19.gs.kultūra, 20.gs.kultūra, daiļrades uztveres psiholoģija, vizuālās kultūras semiotika, māksla un pētniecība, mūsdienu filozofijas problēmas, 20.gs.vizuālās mākslas teorijas jautājumi, projektu vadība);
• Mākslas studiju priekšmetus (tehnoloģiju meistardarbnīcas);
• Apakšnozares speciālos priekšmetus (kompozīcija, darbs materiālā);
• Humanitārie izvēles priekšmetus (minimālisms, konceptuālisms, identitātes meklējumi Rietumu un Krievijas mākslā pēc 1945.gada, māksla publiskā telpā 20.gs.beigas, 21.gs., dizaina vēsture, autortiesības, ieskats laikmetīgās modes attīstībā u.c.);
• Individuālās studijas nozarē (jaunrade, vasaras studijas)
• Maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana

UZDEVUMI

Studiju ilgums Maģistra studiju programmā ir divi gadi.

Pirmajā kursā iestājoties jāiesniedz studiju projekta pieteikums ar izklāstītu maģistra darba tēmu. Pētniecībā balstītā radošā darba projektam ir jābūt skaidri formulētam, pamatojot tēmas izvēli un tās aktualitāti. Pieteikumā jāidentificē pētījumā risināmā problēma un jāizklāsta dizaina pieejas, kuras plānots izmantot. Tā kā maģistra studijas balstās uz bakalaura studiju programmu pamata un ir pētnieciska rakstura turpinājums, nereti arī iesniegtais maģistra darba projekts veidojas uz bakalaura darba bāzes. Tomēr studiju laikā pieļaujama izvēlētās tēmas modificēšanās atbilstoši autora eksperimentu un radošo ideju virzībai. Tālākais studiju laiks atvēlēts mākslinieciskajai jaunradei un ļoti plašam humanitāro priekšmetu klāstam.

Otrajā kursā turpinās mērķtiecīga diplomdarba izstrāde. Galvenokārt darbs notiek individuāli un sadarbībā ar darba vadītāju. Maģistra darba izstrādes procesā notiek autortehnikas meklējumi. Realizēt ieceres ar tehnisko risinājumu virkni, kas liek domāt soli uz priekšu ir studentu izaicinājums jau bakalaura studiju programmā. Maģistra darba izstrādes procesā nozīmīgi ir saglabāt teicamu darba tehnisko kvalitāti un vienlaicīgi nodrošināt darba pētniecisko raksturu.

ABSOLVENTI

Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla izstrādājumu dizaina apakšnozares priekštecis bija 1959. gadā dibinātā Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļa, kura šogad svin 60 gadu jubileju. Dizaina nodaļa (Rūpnieciskās mākslas nodaļa) tika dibināta divus gadus vēlāk, 1961. gadā, un Metāla dizaina apakšnozare kļuva par tās sastāvdaļu. Rūpnieciskās mākslas nodaļu 1970.  gadā ar diplomdarbu ”Redzes kabinets” absolvējis mākslinieks Valdis Celms (dz. 1943) un 1974. gadā Artūrs Arnolds Riņķis (dz. 1942).  Kopīgi ar Anduli Krūmiņu viņi bija leģendārās izstādes “Forma. Krāsa. Dinamika” veidotāji 1978./1979. gadu mijā. Kinētiskās mākslas objekti tolaik tika raksturoti ar “unikālā dizaina” jēdzienu un ekspozīciju jāuzskata par pirmo legālo abstraktās mākslas reprezentāciju Padomju Savienībā. 70. gadi ir ļoti produktīvs posms Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina attīstībā, tālab arī dizaina nodaļa šajā laikā strauji attīstījās. 1980. gadā par metālmākslas nodaļas pasniedzēju kļuva mākslinieks Juris Gagainis (1944-2017). No 1992. J.Gagainis bija metāla izstrādājumu dizaina apakšnozares vadītājs līdz 2012. gadā šo amatu pārņēma kādreizējais students un ilggadējais pasniedzējs – Arvīds Endziņš. Rotu māksla Metāla izstrādājumu dizaina apakšnozarē ir relatīvi nesena disciplīna, sākotnēji apakšnozares specifika bija interjera un dizaina objekti, lielformāta instalācijas un skulptūras.

Apakšnozares absolventu vidū minami tādi mākslinieki, kā Māris Šustiņš, kurš absolvējis LMA 1989. gadā un darbu Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolā (RDMV) apvieno ar rotu mākslinieka profesiju.  1996. gadā bakalaura studijas absolvējis Jēkabs Voļatovskis, kurš metālmākslā realizē pastiprināto interesi par muzikāliem projektiem, veidojot mūzikas instrumentus. Armands Vecvanags pēc studijām LMA (1996) ceļoja uz ASV lai turpinātu pilnveidoties Humbolta Valsts universitātē un pievērsās lielāka formāta skulptūrām  metālā.  Rotu māksliniece Zane Vilka absolvējusi maģistra studiju programmu 2000. gadā , un strādājusi par pedagogu gan Metāla izstrādājumu dizaina apakšnozarē, LMA, gan RDMV, kur strādā arī šobrīd. Rotu mākslinieks Jānis Brants ir ilggadējs pedagogs RDMV, absolvējis LMA maģistra programmu 2003. gadā. Nozīmīga mākslinieku paaudze rotu mākslu apguva Tallinas mākslas universitātes Metāla dizaina nodaļā un Guntis Lauders minams, kā viens no viņiem. 1992. gadā viņš ieguva bakalaura grādu Tallinā un 2005. gadā maģistra grādu Rīgā – LMA Metāla izstrādājumu dizaina apakšnozarē. Valdis Brože ir viens no spožākajiem rotu māksliniekiem, kura vārds izskanējis pasaulē tikko kā iegūstot nozīmīgu apgalvojumu rotu izstādē Barselonā, kam sekoja virkne ar izstādēm nozīmīgos laikmetīgo rotu mākslas pasākumos vairākās pasaules valstīs. V. Brože pēc bakalaura studiju programmas uzsākšanas Metāla izstrādājumu dizaina apakšnozarē studijas turpināja Vizuālās komunikācijas nodaļā. Māris Skanis kopā ar Modri Svilānu pēc studiju beigšanas LMA (2006) izveidojuši studiju ”DD&M Dizaina darbnīca”, kurā realizē ar metālu saistītus dizaina darbus. Jaunais mākslinieks Didzis Jurkovskis absolvējis maģistra studiju programmu 2008. gadā, šobrīd realizē dažādus ar metālu saistītus projektus sadarbojoties ar dažādu nozaru speciālistiem. Absolvente Jelizaveta Suska (2013, bakalaurs) saņēmusi prestižo Herberta Hofmana balvu (2016), kas uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem apbalvojumiem laikmetīgo rotu mākslā.  2013. gadā Rasma Pušpure ieguva galveno balvu konkursā ”Amber Trip”. Studējošo un absolventu apbalvojumu saraksts ir daudz garāks un veikt uzskaitījumu nav iespējams. Zīmola ”Anita Sondore” radītājai Anita Savickai Metāla izstrādājumu dizaina apakšnozares maģistrs (2017) nav pirmais, pirms tam viņa studējusi gan Latvijas Universitātē, gan Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA. Arī citi absolventi, kā Laura Selecka (Sofia Lark) un Vladislavs Čistjakovs (Vladislav Chistyakov Jewellery) izveidojuši savus rotu dizaina zīmolus.

Visjaunākā absolventu paaudze sevi iezīmē ar entuziasmu un interesi gan par rotu mākslu (Una Mikuda, Ilze Egle, Lāsma Ansone, neseno absolventu kopīgi radītais zīmols “O.”), gan lielāka formāta dizaina un mākslas objektiem (Mārtiņš Skuja, Aleksandrs Andrejevskis). Gadu laikā iezīmējas lielāks sieviešu īpatsvars studējošo vidū, kas iespējams skaidrojams ar rotu programmas attīstīšanos apakšnozares iekšienē.

MĀCĪBSPĒKI

Arvīds Endziņš

Metāla dizaina katedras vadītājs, asociētais profesors

Jau septiņus gadus vada LMA Metāla izstrādājumu dizaina apakšnozari un vēl ilgāk strādā par pasniedzēju. Viens no veidiem, kā gatavot jauno mākslinieku paaudzi, ir rādīt priekšzīmi un A.Endziņš to dara radot: „…oriģinālus metāla dizaina priekšmetus, kas ražoti Latvijā domāti tiem, kam nav vienaldzīga kā valsts ekonomika, tā personiskā cieņa un individualitāte.”

Andris Silapēters

Docents

Cieņa – tas ir pirmais vārds, kas saistās šo personību. Viņš ir kā zobrats īstajā vietā, kas liek visiem darbnīcu mehānismiem griezties burtiski un pārnestā nozīmē.

Rasma Pušpure

Metāla dizaina katedras metodiķe, lektore

Jauna un talantīga dizainere, kuras spējas un nopietno attieksmi pret darbu novērtēja pasniedzēji, nelaižot Rasmu prom no akadēmijas un iesaistot ne tikai metodiskajā, bet arī pedagoģiskajā darbā.