Latvija ir maza. Vismaz es teiktu, tā ir maza valsts. Ja pieņemam, ka Latvijā šobrīd dzīvo nepilni divi miljoni iedzīvotāju, tad varētu minēt, ka katram Latvijas rotu māksliniekam ir jāapkalpo aptuveni astoņdesmit seši tūkstoši trīs simti sešdesmit trīs iedzīvotāju. Izklausās, ka darba ir pilnas rokas. Labi rotu mākslinieki tiešām ir pieprasīti un par darba trūkumu nesūdzas.
Februārī savu 3 gadus dzimšanas dienu svin Rotu mākslas biedrība. Tā ir pavisam skaista dzimšanas diena jo šajā vecumā bērni pārstāj strauji augt, bet tiek novērotas būtiskas intelektuālas, sociālas un emocionālas izmaiņas. Biedrība dzima 2018. gadā sanākot kopā tādiem spožiem Latvijas rotu māksliniekiem kā Valdis Brože, Zane un Jānis Vilki. Vēl bez viņiem biedrībā ir deviņpadsmit rotu mākslas jomā strādājošie. Gandrīz visi uzņemti pirmajā biedrības pastāvēšanas gadā. Kā jau minēju, pirmajos trīs gados augšana ir visintensīvākā. Tagad pienācis laiks augt intelektuāli, sociāli un emocionāli.
Par vienu no biedrības dibināšanas rosinātājiem kalpoja 2017. gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) notikusī izstāde Sinerģija.Laikmetīgās tendences metālmākslā un dizainā. Jau ilgāku laiku rotu mākslinieki nebija tikuši pie izstādes DMDM telpās un kopā sanākšanas prieks bija tik liels, ka gribējās to kaut kā paturēt. Pēc pirmajām biedru sapulcēm atkalredzēšanās prieks jau bija pierimis. Sākās sevis meklējumi.
Pirmā rotu mākslas biedrības izstāde ar filozofisku nosaukumu APRIORI notika 2019. gada vasarā Cēsīs, pilsētā, kas būvēta 13. gadsimtā. Rotu mākslas biedrība dzima 13. februārī. Kāda skaista sakritība!
Otrā izstāde ar ne mazāk zīmīgu nosaukumu – ZĪME, notika Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2020. gada sākumā. Izstāde gandrīz paspēja notikt pirms globālās ķezas iestāšanās. Veiksmīgā kārtā, atklāšana notika 7. februārī. Dažas dienas pirms biedrības divu gadu jubilejas. Nosaukuma angliskais tulkojums – MARK iespējams atbilst izstādei vēl labāk par latvisko versiju, jo darbus mākslinieki gatavoja iedvesmu meklējot arī mākslinieka Marka Rotko „spraigas melanholijas vai starojoša mirdzuma caurstrāvotajās gleznās.”[1]
Arī 2021. gadu negribējās atstāt bez rotu izstādes, tāpēc jau kopš pagājušā gada sākuma tiek plānota jauna biedru kopīga ekspozīcija. Vērojot pasauli no malas, radās sajūta, ka dienasgrāmata ir pašizpausmei šobrīd īpaši atbilstošs formāts. Tāpēc ”dienasgrāmata” kļuva par vienu no plānotās izstādes atslēgas vārdiem. Santa Remere par dienasgrāmatu atšķirībām dažādās kultūrās raksta: „Japāņu dienasgrāmatā, (…) tās autore vai autors mīlestības, nāves un dabas rituma lokos meklē savu piederību visai pasaulei, radot lasītāju un rakstītāju vienojošu kopības sajūtu: lasītājs atpazīst rakstītāja izjūtas, spēj identificēties, nejusties vientuļš.”[2] Zināma līdzība sajūtu meklējumos bija arī projekta „Pandēmijas dienasgrāmata” pamatā. Projekts aizsākās ar mērķi radīt kopības sajūtu, jo: „kaut arī katrs savās četrās sienās, tomēr esam vienā laivā,” skaidroja projekta idejas autori.[3] Dienasgrāmatā autors var atļauties būt nesavaldīgs, rupjš, vai atklāt savu vājumu un bailes. Var veikt arī pavisam formālus ierakstus – šodien ārā dikti sniga. Vai intīmā avīze (journal intime), kā dienasgrāmatu sauc francūži, emocionāli atraisīs trīsgadnieci – Rotu mākslas biedrību?
Biedrības mērķos ietilpst ne vien kopīgu izstāžu organizēšana, bet arī informācijas uzkrāšana un glabāšana. Un ne mazāk svarīgi par abiem iepriekšējiem mērķiem – arī apņemšanās popularizēt rotu mākslu vietējā un starptautiskā mērogā. Savā dzimšanas dienā Rotu mākslas biedrība vēlas dāvināt visiem interesentiem iespēju sekot līdzi biedrības jaunumiem mājas lapā latvianjewellery.org. Šo projektu realizēt palīdzēja Valsts Kultūrkapitāla fonds. Mājas lapā būs iespējams iepazīties ar māksliniekiem, apskatīt viņu darbus, kā arī lasīt rakstus par viņiem. Šī būs platforma biedrības sociālajai izaugsmei.
Interesanti, ka biedrībā līdzās stāv tikko kā augstskolu absolvējuši jauni entuziasti un sevi jau pierādījusi Latvijas rotu mākslinieku elite. Vēl kāds no biedrības mērķiem ir veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu. „Savstarpējā neuzticēšanās bloķē tālāko attīstību,” sarunā ar A. Rītupu skaidro sociologs Teodors Šaņins.[4] Šajā sarunā viņš atklāj interesi par izglītības procesu:”… kā tiek organizēta domāšanas pārsviešana no paaudzes paaudzē.” Rotu mākslas biedrības plašais paaudžu spektrs vieš cerību, ka šajā jomā iespējama ne tikai paaudžu līdzās pastāvēšana, bet arī veiksmīga sadarbība. Novēlu biedrībai dzimšanas dienā, lai iekšienē pastāvošie domāšanas veidi viens otru spēcina un izglīto, nodrošinot intelektuālo izaugsmi.
Ginta Grūbe
2021.02.17.
[1] https://www.rothkocenter.com/makslas-centrs/marks-rotko
[2] Rīgas Laiks, jūlijs 2020, 41.lpp
[3] http://garamantas.lv/lv/collection/1415829/Pandemijas-dienasgramatas-2020
[4] Rīgas Laiks, februāris 2019, 27.lpp