Par izstādi un laikmetīgumu

Kā es parasti saku: „Paldies!”

– Valdis Brože

Agita Putāne un Valdis Brože izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti

Valdis Brože ir ļoti patīkams cilvēks. Viņā ir tas, ko parasti ceru sagaidīt tiekoties ar mākslinieku, ārkārtīgi bagāta iekšējā pasaule. Kautrīgs un, kā pats vienmēr uzsver, ļoti paškritisks, Brože ir sasniedzis meistarības līmeni kurā runāt par kritiku tās tradicionālajā izpratnē ir lieki. 15. novembrī galerijā Putti, Peitavas ielā 5-31, tika atklāta mākslinieka personālizstāde Valdis Brože. Imprints. Izstāde apskatāma līdz 28. novembrim.

Izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti

Biedrība Forum of Latvian Design, pazīstama kā FOLD, dēvē Broži par laikmetīgo rotu mākslinieku[1]. FOLD 14. novembra relīzē par izstādi atrodamas piecas īsas rindkopas. Tur rakstīts par pašu mākslinieku, par jauno rotu kolekciju un iekļauts viņa citāts un informācija par izstādes laiku un vietu. Ļoti līdzīgs teksts atrodams arī Putti[2] tīmekļa vietnē un citur – klimt02.net[3]; arteritory.com[4] utt.

Izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti

Par vārdu – laikmetīgs – rotu kontekstā esmu dzirdējusi dažādus viedokļus. Visbiežāk šis vārds saistās ar liekvārdību. Nezinot kā izklausīties gudrākam, pievienošu šo stilīgo vārdu, kas izklausās labi. Citi šo vārdu apzināti nelieto, visticamāk, jo nav tieši skaidra vārda nozīme. Savukārt citiem tas jūk ar vārdu – konceptuāls – ko arī mēdz attiecināt uz rotām. Manā izpratnē laikmetīgs ir tāds, kas raksturīgs, atbilstošs kādam laikmetam; attiecīgā laikmetā parasts, pieņemts.[5] Šis skaidrojums ir gaužām vienkāršs un loģisks, bet kas nosaka to, ir vai nav atbilstošs? Un kurš mākslinieks gribētu lai uz viņa rotām attiecina vārdu – parasts?  Sekojot vārda laikmetīgs definīcijai arī nameja gredzens var būt laikmetīgā rota, jo tas mūsu laikmetā ir tik parasts un pieņemts, tomēr skan nepareizi. Meklējot, kā pareizāk lietot šo vārdu atradu rakstu tvnet.lv[6] kur skaidrotas dažādu dizaina terminu atšķirības. Teksts ļoti populārs un vieglā valodā rakstīts,  portālam raksturīgi, autors netiek norādīts. Bet šajā tekstā atradu derīgu vārdu – tendence. Laikmetīgais stils mainās līdz ar jaunāko tendenci. Tieši tāpēc arheoloģiskās rotas vairs nesaucam par laikmetīgām. Tuvinoties precīzākam vārda laikmetīgs lietojumam attiecībā uz rotu mākslu, izmantošu vispārīgu laikmetīgās mākslas raksturojumu no ESF projekta[7] apraksta. Citēju: “Laikmetīgā māksla – tagadnes, vai nesenās pagātnes māksla (piem.- pēdējo desmit gadu laikā tapusī), kurai piemīt novatoriska vai avangardiska būtība. Termina izplatība sākusies pēc Laikmetīgās mākslas institūta izveides Londonā 1947.gadā.”[8] Šajā skaidrojumā parādās arī divas vārda versijas –

  • viena – tā ir mūsdienu, tagadnes māksla;
  • otra – tā ir jebkurā laikmetā tapusī, izteikti avangardiska[9] un eksperimentāla māksla[10]
Brože komentēja, ka gredzenu sērija “Gauja” ir atsauce uz viņa 2012. gadā radīto gredzenu sēriju “Bez nosaukuma” (Klimt02.net sērija parādās ar nosaukumu Zirgi). Viņš apzināti vēlējās lai nospiedumi būtu ne tikai no apkārt esošās pasaules, bet arī no viņa paša.
Valdis Brože, gredzenu sērija “Bez nosaukuma” vai “Zirgi” 2012, mamuta ilknis, zeltīts sudrabs

Tagad saprotu, kāpēc daudzi jauc terminus – laikmetīgās rotas un konceptuālās rotas. Konceptuālas rotas vairs nav jaunākā tendence. Tās ir kļuvušas par laikam atbilstošu fenomenu rotu mākslas kontekstā. Tāpēc patiesi varētu teikt, ka konceptuālās rotas ir arī laikmetīgas rotas. Bet otrā virzienā šis apgalvojums nedarbojas. Mākslas vēsturnieki, teorētiķi un liela daļa žurnālistu šīs lietas labi izprot, bet kas amizanti, visbiežākie putrotāji ir paši mākslinieki.

Vai Brože ir laikmetīgs rotu mākslinieks? Protams ir. Ne tāpēc, ka viņa darbi būtu izteikti avangardiski pasaules kontekstā, bet Latvijas rotu mākslas ainā gan. Noteikti, arī tāpēc, ka viņa radītās rotas ir laikmetam atbilstošas. Vai es tās sauktu par parastām, to gan ne. Kaut arī vārdam parasts ir negatīva pieskaņa, vārds nenozīmē ko sliktu. Tas ir tāds, kas ne ar ko neizceļas. Un tādas ir ļoti daudzas laikmetīgās rotas. Daudzi rotu mākslinieki rada skaistus autordarbus, rotas, kas ir vizuāli pievilcīgas, laikmetīgas un arī parastas. Bet Brožes radītā kolekcija Imprints nav parasta.

Izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti

Izstādes atklāšanā izdevās nedaudz parunāt ar mākslinieku. Viņš patīkamā satraukumā stāstīja cik daudz ideju ir apvienojis savā izstādē. Nospiedumi viņa rotās bija gan burtiski, gan ideju līmenī. Visvairāk mani sajūsmināja, kā viņam izdevies latvisko dzīves dziņu iekļaut tik kosmopolītiskās rotās. Tur nebija pūces saktas, kā mākslinieks pats jokoja. Tur nebija sarkanbalti sarkanas joslas, kas caurvītu pelēku koku. Viens burtiski kliedzošs latviskuma iemiesotājs gan tur bija – neapstrādāts dzintara gabals gredzenā. Bet tur bija ieslēpti Rainis un Aspazija. Tur bija Gauja un Rozentāls. Tur bija viņu nospiedumi.

Izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti

Galerijas īpašniece Agita Putāne atklājot izstādi atzinās, ka šīs rotas viņai saistās ar bērnību – upes, ezeri, baznīca…  Brože pats bija ļoti lakonisks, un teica paldies visiem, kas ieradušies. Bet viņš labprāt atbildēja uz apmeklētāju jautājumiem individuāli. Mākslinieks Māris Šustiņš jautāja, no kurienes teksti, kas papildina rotu ekspozīciju? Brože norādīja uz vienu no vitrīnām, tur bija Jāņa Rozentāla citāts. Un blakus kakla rotā mazā mērkaķīša nospiedums. Tas bija mērkaķītis no Rozentāla gleznas “Princese ar pērtiķi”.

Izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti

Valdis Brože ir šobrīd vienīgais mākslinieks no Latvijas, neskaitot Zviedrijā dzīvojošo mākslinieci Jelizavetu Susku, kurš izveidojis savu profilu klimt02.net – dotcom[11] biedru organizācijā, kas šobrīd visplašāk atspoguļo rotu mākslas norises pasaulē.

Pirms diviem gadiem biju pie Valda Brožes viņa darbnīcā, viņš piekrita nelielai sarunai. Runājām pavisam atklāti un patiesi par rotu mākslas situāciju Latvijā un jāteic, ka varējām vienoties, nekāda spožā tā nav. Divu gadu laikā nekas radikāli mainīties nevar, bet ir patīkami, ka jaunā rotu mākslinieku paaudze ir aktīvi un daudzsološi. Uz jautājumu, kā varētu popularizēt rotu mākslu Latvijā, Brože atbildēja – labāk strādājot – paša darbs ir vislabākā reklāma. Mākslinieka vārdi materializējušies darbos un izstāde Imprints ir lielisks piemērs. Pašapmierināts Brože jūtoties vienkārši noguris – kad visa enerģija, viss ir ārā.  Tad nu jādomā, ka šobrīd mākslinieks jūtas labi, jo “viss ir ārā”, eksponēts jūsu apskatei galerijā.

 

Izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti
Māris Šustiņš un Valdis Brože izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti
Izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti
Izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti
Izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti
Izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti
Māris Auniņš izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti
Elita Patmalniece izstādes Imprints/Nospiedumi atkāšanā galerijā Putti

 

[1] http://www.fold.lv/2018/11/valda-brozes-personalizstade-imprints-galerija-putti/

[2] https://putti.lv/lv/event/latviesu-laikmetigo-rotu-makslinieka-valda-brozes-personalizstade-valdis-broze-imprints-2/

[3] https://klimt02.net/events/exhibitions/imprint-valdis-broze-putti-art-gallery

[4] http://arterritory.com/lv/zinas/7853-kas_sonedel_notiek_riga_un_latvija/

[5] https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/laikmetigs; https://www.vardnica.lv/svesvardu-vardnica/l/laikmetigs

[6] https://www.tvnet.lv/6138853/minimalisms-modernisms-un-laikmetigs-dizains-ka-tos-atskirt

[7] Eiropas Sociālā Fonda projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana”

[8] S.Wilson, J.Lack. The Tate Guide to Modern Art Terms

[9] laikam priekšā esoša, no franču val. – priekšā ejošs, termins ieviests 19.gs. sākumā pēc Franču revolūcijas

[10] Ed.L.Smith. The Thames&Hudson Dictionary of Art Terms

[11] Tiešsaistes kompānija (saukta arī dot.com, dot com, dotcom vai .com) ir uzņēmums, kas lielāko daļu savas uzņēmējdarbības veic internetā, parasti izmantojot vietni ar pirmā līmeņa domēni “.com”